Ak jūs, mani nelaimīgie!

Palielināt attēlu

Izlasīju Ogres vēstīs Grīvas prospekta 6 un 6a 29 iedzīvotāju parakstīto protesta vēstuli pret jaunceļamo bērnu rotaļu laukumu un man kļuva skumji, jo katram normālam cilvēkam šis protests šķiet amorāls. Pret ko tad mēs protestējam? Pret bērniem, viņu čalām un rotaļām? Kā dzīvojām „Sovkovajā laikmetā”, tā netiekam no tā vaļā!

Ienākot pagalmā, sirds nopriecājas, cik skaists tas ir. Tieši uz bērnu laukuma fona kļuva pievilcīgāka arī Grīvas prospekta 6a māja ar saviem nolupušiem, drazu piekrāmētiem un lupatu piekārtiem balkoniem. Bērnu laukums it kā aizsedz to visu. Nekad neesmu manījusi kādu no protestētājiem talkās vai citos pagalma sakopšanas darbos. Neviens no viņiem nav cīnījies, lai sakārtotu veco laukumu pirmsskolas bērniem. Viņus apmierināja tas, ka mazajā piegānītajā smilšu kastē vienlaicīgi sēž astoņi mazuļi. Pat salauztos soliņus labošanai vienmēr pieteicu es. Mēs jau pazaudējām šodienas jauno paaudzi, tad ļaujiet kaut vai pamēģināt glābt tos, kam vēl nav desmit, lai pēc pieciem vai pat četriem gadiem viņi nekļūtu par  nākamiem narkomāniem vai alkoholiķiem.

Gribētos zināt, par kādu pasaules grēku vēstules autori prasa saukt pie atbildības gan darītājus, gan iniciatorus. Tie taču nav viņu bērni vai mazbērni, kas spēlēsies laukumā. To, ka pie mums Ogrē gan iniciatīva, gan labie darbi ir sodāmi, esmu izbaudījusi uz savas ādas. Es biju viena no pirmajām kas ierosināja, ka mūsu pagalmā nepieciešams moderns, izturīgs bērnu rotaļu laukums. Droši varat „sist mani krustā”, ja esmu pārkāpusi kaut vienu Satversmes pantu. 

Iedzīvotāju vienaldzība ir radījusi šodienas situāciju! Jums taču vienalga, ko bērni dara pagrabos, kāpņu telpās, citās apslēptākās vietās, ja tikai tas netraucē JŪSU MIERU. Bet par vienaldzību ir jāmaksā. Šodien tu paej garām jauniešu pulciņam, kas uzvedas nepieklājīgi, aizskarot garāmgājējus, bet rīt viņi aizskars tevi, vai tavus bērnus. Gribētos zināt, kādā augstākā instancē vēlas vērsties oponenti. Vai tā nebūtu viņu pašu sirdsapziņa?!

Kāpēc nepamēģināt panākt kompromisu ar bērniem? Palūgt uzvesties klusāk, ja kādam pa dienu jāguļ. Mani viņi vienmēr līdz šim ir uzklausījuši. Aizliegt vai izpostīt vienmēr bija to cilvēku rīcības veids, kas paši nekad nav meklējuši kaut kādu problēmu risinājumu. Bērnu laukumam mūsu pagalmā ir daudz atbalstītāju. Paldies viņiem visiem un ceru, ka kopā mēs nosargāsim gan laukumu, gan kārtību ap to. Tagad vēl vajadzētu kaut kur ierīkot pludmales volejbola laukumu pusaudžiem. Varbūt padomāsim kopā, kur to varētu iizveidot? Vai man vienai jāklausās „tantuku” lāstus?

Ar cieņu,
Skolas ielas 7 mājas vecākā.